Kas notiks tālāk – Vai trešais pasaules karš?

Šajā globālā konflikta scenārijā, kurā Krievija, Indija, Irāna un Ziemeļkoreja nostājas pret NATO un tās sabiedrotajiem, mēs varam paredzēt vairāku reģionālu un globālu frontu attīstību. Te ir iespējamais notikumu attīstības scenārijs, balstoties uz esošajiem aliansu spēkiem un interesēm:

Eiropas fronte: Krievija vs NATO

  • Krievijas uzbrukums Eiropai: Krievija sāk uzbrukumu Austrumeiropai, iespējams, sākot ar Baltijas valstīm (Lietuva, Latvija, Igaunija) un Poliju, mēģinot iznīcināt NATO pozīcijas Austrumeiropā. Krievija varētu izmantot arī Baltkrieviju kā frontes līniju.
  • ASV un Eiropas atbalsts: ASV un NATO dalībvalstis (Vācija, Francija, Lielbritānija) steidz nosūtīt militāro palīdzību, iekļaujot lidmašīnas, tankus un militāros spēkus. ASV ar savu floti un gaisa spēkiem koncentrējas uz aizsardzību pret Krievijas uzbrukumu.
  • Loģistika: NATO lielākā priekšrocība šeit būtu modernākas bruņojuma sistēmas, bet Krievijai būtu priekšrocība ar resursiem un tuvāku piekļuvi frontes līnijai. Jautājums ir par to, cik ātri NATO spēs reaģēt un pārgrupēties.

Tuvo Austrumu fronte: Irāna un Izraēla

  • Izraēlas atvērta fronte: Izraēla, kā tuvākais ASV sabiedrotais Tuvajos Austrumos, iesaistās konfliktā, iespējams, uzbrūkot Irānas kodolobjektiem un mēģinot destabilizēt Irānas militāro kapacitāti.
  • Irānas atbalsts Krievijai: Irāna, savukārt, atbalsta Krieviju un izvieto savus spēkus Tuvajos Austrumos, iespējams, mēģinot bloķēt jūras piegādes NATO caur Hormuza šaurumu un pārtraukt naftas eksportu, izraisot globālu enerģētisko krīzi.
  • Reģionālā dinamika: Konflikts starp Irānu un Izraēlu var izraisīt nestabilitāti visā reģionā, pievienojot arī Hezbollah un citas reģionālās grupas. Saūda Arābija varētu iejaukties, iespējams, atbalstot NATO un ASV, kas radītu vēl lielāku Tuvo Austrumu polarizāciju.

Āzijas fronte: Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja

  • Ziemeļkorejas atbalsts Krievijai: Ziemeļkoreja, atbalstot Krieviju, sāk uzbrukumu Dienvidkorejai, iespējams, izmantojot arī savas raķešu spējas un apdraudot ASV bāzes šajā reģionā. Šajā gadījumā var tikt izmantoti gan konvencionālie, gan kodolieroči, radot milzīgus postījumus.
  • Dienvidkorejas atbilde: Dienvidkoreja ar ASV palīdzību sāk pretuzbrukumu, lai atturētu Ziemeļkoreju, savukārt ASV, iespējams, varētu mēģināt nosūtīt papildspēkus uz šo reģionu, kas apgrūtinātu loģistiku, jo spēki jau būtu aizņemti Eiropā un Tuvajos Austrumos.

Ķīnas fronte: Ķīna un Taivāna

  • Ķīnas uzbrukums Taivānai: Ķīna izmanto globālās haosa situācijas priekšrocības un sāk militāru ofensīvu pret Taivānu, mēģinot īstenot tās pievienošanu Ķīnai. Tas varētu izraisīt arī jūras kaujas Dienvidķīnas jūrā, jo ASV centīsies aizsargāt Taivānu.
  • ASV atbalsts Taivānai: Lai gan ASV ir aizņemta Eiropā un Korejas pussalā, tā nosūtītu floti uz Kluso okeānu, lai palīdzētu aizsargāt Taivānu, mēģinot izveidot jūras blokādi ap Ķīnu. Tas varētu novest pie tiešas militāras konfrontācijas starp ASV un Ķīnas floti.

Globālās sekas:

  • Enerģētiskā krīze: Ja Irāna bloķētu naftas piegādes no Tuvajiem Austrumiem, tas izraisītu globālu enerģētisko krīzi, radot naftas un gāzes cenu sprādzienu. Tas īpaši ietekmētu Eiropu, kas jau cieš no Krievijas uzbrukuma un traucējumiem enerģijas piegādēs.
  • Kodolieroču risks: Pieaugot spriedzei un militārajai eskalācijai, kodolieroču izmantošana kļūtu par reālu draudu. Pat taktisko kodolieroču izmantošana jebkurā frontē varētu izraisīt eskalāciju līdz globālam kodolkonfliktam.
  • Humanitārā krīze: Lielie cilvēkresursi Ķīnā un Indijā, kā arī plašas teritorijas konfliktu zonās Eiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, varētu izraisīt plašas humanitārās krīzes. Miljoniem bēgļu varētu virzīties uz neitrālajām valstīm, izraisot globālu migrācijas plūsmu.

Turpmākie potenciālie soļi:

  • Neitrālie spēki: Valstis kā Japāna, Austrālija un citas Indo-Pacifika valstis varētu izvēlēties nostāties ASV un NATO pusē, mēģinot līdzsvarot Ķīnas un Ziemeļkorejas ietekmi. Tomēr tas ievērojami palielinātu konfliktu mērogu.
  • Diplomātiskās sarunas: Pieaugošais militārais konflikts un sekas varētu likt dažām valstīm, īpaši neitrālajām lielvarām (kā Šveice vai dažas Dienvidamerikas valstis), mēģināt uzsākt sarunas, lai izvairītos no kodolkatastrofas.